Teātris kā kultūras sastāvdaļa

Teātris ir zināms jau kopš ļoti seniem veidiem, kad to apmeklēja Romas, Senās Grieķijas cilvēki. Protams, mūsdienās tas ir mainījies un attīstījies. Tomēr tā mērķis pulcēt publiku un rādīt dažādus mazāk vai vairāk sadzīviskas ainas, lai tos izklaidētu, nav mainījies. Joprojām daudzi cilvēki dodas uz teātri arī Latvijā, līdz ar to tiek uzvestas lugas un aktieri var rādīt savu talantu un spējas uz skatuves.

Teātris būtībā ir mākslas veids, kurš dramatiskā veidā realizē dažādas mākslinieciskas ieceres. Lai to paveiktu, var lietot tikai aktieru tēlojumu, kā arī to apvienot ar īpašām kustībām, mūziku, gaismām, ekspresīvu runu utt. Būtībā var teikt, ka nav limita tam, kā katrs var attēlot konkrētu scenāriju. Par scenārija veidošanu uzzināt vairāk iespējams šeit: raha247.fi.

Senajā Grieķijā teātra aizsākumi bija ar reliģiskiem rituāliem, piemēram, vīna festivāls vīna un auglības Dievam Dionīsam. Arī mūsdienās var atrast lugas, kurās ir dažādi reliģiski simboli vai stāstījums, piemēram, Kristus sišana pie krusta, Svētais vakarēdiens u.c. Reliģiskās vērtības var tikt pasniegtas arī daudz netiešāk kā pamats uz kā būt dažādus tēlus, piemēram, kas notiek, ja viens vadās vai nevadās pēc Dieva gribas. Tādā veidā tika ekranizēti daudzi Rūdolfa Blaumaņa darbi, piemēram, “Pazudušais dēls”.

Tāpat teātri ir raksturīgas dažādas tā formas – satīrs, joustoluotto, traģēdija, komēdija un drāma. Šādas formas tika izmantotas jau Senās Grieķijas laikā. Katram cilvēkam ir sava izvēle, kas labāk patīk, bet katrā ziņā arī komēdijā ir dramatiski mirkļi, kas liek aizdomāties, līdz ar to var teikt, ka katra izrāde, ja vien tā ir pārdomāta, liek aizdomāties.

Tā kā teātra pamatā tiek izmantoti arī dažādi literatūras darbi, tas atspīguļo arī dažādas kultūras vērtības. Latviešu teātrī parādās dažādas sadzīviskas ainas, dažādu tautību pārstāvi un to savstarpējā sazināšanās. Tāpat ir uzslavējams fakts, ka studentiem ir iespējams iegādāties biļetes par lētāku cenu . Līdz ar to tiek atbalstīta iespēja katram noskatīties kādu teātra izvēli pat ja finansiālie apstākļi ir nospiedoši. Parasti teātris tiek iestudēts latviešu valodā, taču pastāv arī dažādi krievu teātri. Pirmais profesionālais latviešu teātris Rīgā saucas Rīgas Latviešu teātris. Tajā ir iestudētas lugas no tādiem Latvijā populāriem rakstniekiem kā jau iepriekš minētais Rūdolfs Blaumanis, kurš daudz rakstīja par latviešu zemnieku dzīvi, Aspazija, Anna Brigadere u.c. Tāpat ir arī uzvedumi, kas ir balstīti uz reāliem notikumiem. Tā ir vieta, kur ir iespējams apskatīt kultūras mantojumu no dažādiem gadsimtiem, tajā skaitā arī 21. gadsimta.

Cilvēki, kuriem patīk baudīt kultūru, noteikt dodas uz teātri vismaz kādu reizi gadā. Vienlaikus Latvijā ir pieņemts arī ģērbties eleganti nevis apmeklēt teātri džinsa biksēs. Tā ir sava veida cieņas izrādīšana un vienlaikus var teikt, ka arī pat cilvēks izskatās un jūtas kulturālāk. Pārējais ir atkarīgs no tā, cik pats labi izprot teātra valodu u.c. Latviešu kultūra nav iedomājama bez teātra. Standarta teātri ir arī masu kultūras papildinājums, taču ir atrodami arī daudz īpatnējāki teātri kā Ģertrūdes ielas teātris. Līdz ar to tiek pārstāvēti dažādi sabiedrības slāņi un intereses.

Drošības pasākumi, kuri jāievēro, kad mājās ir mazi bērni

Mājas – tā ir vieta, kur bērni aug un mācās, tā ir vieta, kur viņi jūtas komfortabli, mīlēti un aprūpēti. Tā ir pasaule, kuru gribas izpētīt un sajust. Tāpēc vecākiem īpaši ir jādomā, lai šī mājīgā vieta būtu arī bērniem droša.

Tomēr traumas, kuras tiek iegūtas tieši mājas apstākļos ir vadošais avots, nejaušiem nāves gadījumiem tieši bērnu vecumā. Gandrīz 21 miljons medicīnas pakalpojumu, ieskaitot arī aptuveni 20 tūkstošus letālu gadījumu, ir konstatēts bērniem mājas apstākļos. Plašsaziņas līdzekļi un greitas kreditas cenšas piesaistīt uzmanību bīstamākajiem nelaimes gadījumiem, kuri var notikt no uzticamu mājdzīvnieku iekošanas, aizrīšanās ar spēļu mantām vai sitieniem no durvīm.

Par laimi, no mājas traumām var izvairīties, izmantojot zināšanas un praksi. Vecāki var veikt profilaktiskus pasākumus, lai bērni mājās var justies droši. Apskatīsim pašus bīstamākos aspektus, kas apdraud bērnu drošību mājās.

1. Nekad neatstāj bērnu vienu pašu ūdens tuvumā
Ūdens šļakatas vannošanās laikā ir ļoti jautra nodarbe bērniem, tomēr ūdens rada daudz iespējamus apdraudējumus. Slīkšanu var izraisīt pat mazākie centimetri ūdens, kuri ir ielieti vannā, bļodā vai izlietnē. Nekad neatstājiet bērnu bez uzraudzības pie ūdens, pat, ja tās ir tikai dažas sekundes. Ja zvana telefons, vai pie durvīm kāds klauvē, pārtrauc bērna vannošanos un dodies kopā ar viņu, pacelt telefona klausuli. Potenciālas bažas var radīt arī ādas applaucējumu gadījumu skaits bērniem, saskaroties ar karstu ūdeni. Pirms ielaid bērnu vannā, ar elkoni vai roku iepriekš pārbaudi, cik silts ir ūdens. Atceries, ka mazu bērnu āda ir vairāk jūtīga pret karstumu.

2. Turi tīrīšanas un citus ķīmiskus līdzekļus prom no bērniem
Sākot no dažādiem mazgāšanas līdzekļiem, līdz pat kosmētiskajiem krēmiem un dezodorantiem, daudzi mājsaimniecības produkti ir potenciāli indīgi bērniem, ja tie tiek norīti. Lai bērns varētu būt drošs mājās, domājiet no bērnu viedokļa – nekad neatstāj šos ķīmiskos priekšmetus tādā augstumā, kur bērns varētu tos aizsniegt. Dažādus dārza mēslošanas produktus var turēt aizslēgtā skapī. Visus produktus nepieciešams glabāt oriģinālajā iepakojumā, it īpaši, izlietotos pārtikas produktu iepakojumus. Glabā visus medikamentus cieši aizslēgtā skapī. Pat tad, ja skapīši liekas augstu, un domājiet, ka bērns netiks klāt, tad ziniet, ka visziņkārīgākie prāti izdomās veidu, kā piekļūt vēlamai lietai – tāpēc pārliecinies, ka skapīšiem ir arī atslēga.

3. Pārklāj elektrības pieslēgumus un pasargā bērnus no vadiem
Katru gadu bērni cieš no elektriskā šoka un apdedzinājumiem, kuru iegūst no elektrības trieciena. Iegādājieties produktu, kas aizsedz piekļuvi elektriskajām rozetēm, lai bērns tām nevar pieskarties un iebāzt kādu priekšmetu. Nepieciešams saremontēt visas bojātās ierīces, vai vēl labāk – apmainīt tās pret jaunām un ejošām, kas pirma paskola nemokamai. Māciet bērnam pēc iespējas agrāk, ka elektrība nav lieta, ar ko var spēlēties un tā var izraisīt traumas. Ne tikai elektrošoka traumas ir iespējamas, bet arī sadzīves ugunsgrēki, kurus iegūst no elektrības. Ja esi pamanījis neparastu smaku, vai gaismas raustīšanos, tad nekavējoties izsauciet elektriķi, lai pārbauda visas elektriskās iekārtas un vadus.

Kas notiek ar meitām, kuras soda tēvi?

Audzināšana ar siksnas palīdzību un nebeidzamu morāļu lasīšanu – kādas sekas tas atstāj uz sievieti pieaugušā vecumā? Stāsta psihologs A. Višņakovs.

“Man daudzreiz ir nācies strādāt gan grupās кредит онлайн, gan individuāli, ar sievietēm, kuras bērnībā sodīja tēvs – sita, lika kaktā vai lamāja. Tas atstāj neizdzēšamu iespaidu sievietes psihē. Ir vajadzīgs ļoti daudz laika, lai atbrīvotos no tēva agresijas sekām.”

Tēvs bērnam ir spēka un varas iemiesojums, turklāt tēvs meitenei ir arī pirmais vīrietis viņas mūžā, pielūgsmes objekts. Tētis ir tas, no kura ir ļoti svarīgi dzirdēt, ka viņa ir “princese”.

Kas notiek, ja tēvs fiziski un morāli iespaido meitu? Kā jebkurai dzīvai radībai, kad tai uzbrūk, tieši tāpat arī meitai, neatliek nekas cits, kā sevi aizsargāt. Dzīvnieki cenšas aizbēgt, bet ja nesanāk, tad kož, plēš un kaujas. Bet, kur lai mūk meitene brīdī, kad “audzinātājs” ķeras pie siksnas. Sākumā pie mātes. Bet kā rīkosies māte? Aizstāvēs vai novērsīsies, paņems bērnu un aizies no mājām vai nolamās meitu, paraudās un aicinās paciest…

Veselīga mātes rekcija ir pateikt vīram, lai aizvāc siksnu un nedomā sist bērnu, protams, ja vīrietis ir skaidrā. Var paķert bērnus un doties projām no mājām, ja ir uz kurieni iet, ja nav, tad mātei neatliek nekas cits kā just līdzi bērnam un lūgt viņam piedošanu, par to ka nevar nodrošināt drošību – кредит онлайн на картку.

Audzināšana ar siksnas palīdzību, tā ir fiziska vardarbība, kuras laikā tiek sagrauta bērna ādas un mīksto audu viengabalainība. Pat siksnas demonstrēšana, bērna galvā izraisa šausmu ainas, kuras pārvērš tēvu par “dēmonu”, bet meitu par “upuri”. Bērns sāk klausīt tāpēc, ka baidās, bet ne jau tāpēc, ka viņam tika izskaidrota situācija. Tā ir dresūra nevis audzināšana.

Mazai meitenītei, tēvs ir gandrīz vai dievs, viņš ir “stiprais atbalsts”, par kuru sapņo sievietes, kad izaug. Ja tēvs bērnībā sniedz meitai atbalstu, tad viņai dzīve ne no kā nav bail.

Bet, ja mīlestība bērnība ir “slimīga”, tad tieši ar tādu pašu “slimīgu” mīlestību sieviete satiksies, kad būs izaugusi. Tas ir tāpēc, ka viņa neko citu nezina, vai arī lai “pārspēlētu” situāciju. Trešais variants – viņas izvairās no attiecību veidošanas.

Tipiskie scenāriji ir divi – vai nu valdonīgs un agresīvs, tieši tāds pats kā tēvs, vai arī “ne zivs, ne gaļa”, lai pat ar pirkstu nepieskartos. Bet otrs variants ir ļoti maldīgs, tāpēc, ka ārēji mierīgs partneris var izrādīt pasīvo agresiju: nepelnīt naudu, sēdēt mājās, nekur neiet, iedzer, visu laiku izsmiet, nenovērtēt. Tāds cilvēks sievieti arī visu laiku soda, tikai aplinkus.

Tādām sievietēm, parasti ir ļoti zems pašvērtējums, viņas visu laiku uzskata, ka nav pietiekami labas, skaistas un gudras, ka viņām nav tiesību kļūdīties, tāpēc, ka tētis kādreiz pie katras viņu neveiksmes ķērās pie siksnas.

Kāds ceļš būs jānoiet tādai sievietei, lai viņa pateiktu sev, ka viņa var mīlēt un grib būt mīlēta, ka ar viņu viss ir kārtībā, ka viņa ir pietiekami laba, ka viņu ir vērts cienīt un ar viņu vajag rēķināties tapat kā ar credx.com.ua.